Psalmu 89 ir sūdzība par salīdzināmību saistībā ar Dieva neizpildītajiem solījumiem Davida dinastijai. Psalmistam ir grūtības ar Dieva solījuma par mūžīgu derību ar Dāvidu un pašreizējā izraidīšanas un dzimtenes zaudējuma stāvokli.
1Etana, Ezraha dēla, pamācība. Es dziedāšu no Tā Kunga žēlastības mūžīgi un darīšu zināmu Viņa patiesību ar savu muti līdz radu radiem.
2Jo es saku: “Mūžīga žēlastība uzcelta debesīs; tur Tu piestiprini Savu patiesību.”
3“Es esmu derību derējis ar Savu izredzēto, Es Dāvidam, Savam kalpam, esmu zvērējis.
4Es apstiprināšu tavu dzimumu mūžīgi un uztaisīšu tavu goda krēslu līdz bērnu bērniem.” (Sela.)
5Par to debesis slavē, ak Kungs, Tavus brīnumus, un Tavu patiesību tai svētā draudzē.
6Jo kas ir debesīs Tam Kungam līdzīgs? Kas ir kā Tas Kungs starp Dieva bērniem?
7Tas stiprais Dievs ir ļoti bijājams to svēto draudzē un bīstams pār visiem, kas ir ap Viņu.
8Kungs, Dievs Cebaot, kas ir tāds kā Tu, tāds varens, ak Kungs! Un Tava patiesība ir ap Tevi.
9Tu valdi pār grezno jūru; kad viņas viļņi ceļas, tad Tu tos klusini.
10Tu satrieci Rahabu kā nokautu, Tu izkaisi Savus ienaidniekus ar Savu vareno elkoni.
11Tev pieder debesis, arī zeme Tev pieder; zemes virsu un viņas pilnumu Tu esi radījis.
12Ziemeli un dienasvidu tu esi radījis; Tābors un Hermons gavilē par Tavu vārdu.
13Tev ir spēcīgs elkonis, stipra ir Tava roka un augsta Tava labā roka.
14Taisnība un tiesa ir Tava valdības krēsla pamati, žēlastība un patiesība iet Tavā priekšā.
15Svētīgi tie ļaudis, kas māk gavilēt; ak Kungs, tie staigā Tava vaiga gaišumā.
16Par Tavu vārdu tie priecājās vienmēr un caur Tavu taisnību tie ir paaugstināti.
17Jo Tu esi viņu stipruma rota, un caur Tavu labprātību Tu mūsu ragu paaugstini.
18Jo mūsu priekšturamās bruņas ir no Tā Kunga, un no Israēla Svētā ir mūsu ķēniņš.
19Citkārt Tu runāji caur parādīšanu Savam svētam un sacīji: Es esmu vienam varenam palīgu sniedzis, Es esmu paaugstinājis vienu izredzētu no tiem ļaudīm.
Psalmi 89:20 - Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
20Es Dāvidu, Savu kalpu, esmu atradis, ar Savu svēto eļļu Es to esmu svaidījis.
21Mana roka būs līdz ar to vienmēr, un Mans elkonis viņu spēcinās;
22Ienaidnieks viņu nevajās un ļaundaris viņu nespaidīs.
23Bet Es satriekšu viņa pretiniekus viņa priekšā un sadauzīšu viņa ienaidniekus.
24Un Mana uzticība un žēlastība būs ar viņu, un viņa rags caur Manu vārdu taps paaugstināts.
25Un Es viņa roku likšu līdz jūrai, un viņa labo roku līdz tām lielupēm.
26Viņš Mani piesauks: Tu esi mans Tēvs, mans Dievs un manas pestīšanas patvērums.
27Un Es viņu iecelšu par to pirmdzimušo, par to visaugsto starp tiem ķēniņiem virs zemes.
28Savu žēlastību Es viņam turēšu mūžīgi, un Mana derība ar viņu paliks pastāvīga.
29Es viņam došu dzimumu mūžīgi un darīšu viņa goda krēslu kā debesu dienas.
30Bet kad viņa bērni Manu bauslību atstās un Manās tiesās nestaigās;
31Kad tie Manus likumus sagānīs un Manus baušļus neturēs;
32Tad Es viņu pārkāpumus piemeklēšu ar rīksti un viņu noziegumus ar sitieniem.
33Bet Savu žēlastību Es no viņa neatraušu un Savu patiesību Es neaizliegšu.
34Es Savu derību nesagānīšu un, ko Manas lūpas runājušas, to Es nepārgrozīšu.
35Vienu lietu pie Savas svētības Es esmu zvērējis: tiešām, Es Dāvidam nemelošu.
36Viņa dzimums būs mūžīgi, un viņa goda krēsls Manā priekšā kā saule.
37Viņš būs mūžīgi stiprs kā mēnesis un būs pastāvīgs, kā tas liecinieks padebešos. (Sela.)
38Bet nu Tu viņu esi atstūmis un atmetis, Tu esi apskaities pret Savu svaidīto.
39Tu Sava kalpa derību esi iznīcinājis, viņa kroni Tu esi nometis zemē.
40Tu esi salauzis visus viņa mūrus, viņa stiprās pilis Tu esi licis drupās.
41Visi, kas iet garām, viņu aplaupa; viņš saviem kaimiņiem ir palicis par apsmieklu.
42Tu paaugstināji viņa spaidītāju labo roku, Tu iepriecināji visus viņa ienaidniekus.
43Arī viņa zobena asmeni Tu esi atņēmis un neesi licis viņam pastāvēt karā.
44Tu viņa glītumam licis mitēties un nogāzis zemē viņa goda krēslu.
45Tu esi paīsinājis viņa jaunības dienas, Tu viņu apsedzis ar kaunu. (Sela.)
46Cik ilgi, ak Kungs, Tu gribi pilnīgi apslēpties, un cik ilgi Tava bardzība degs kā uguns?
47Piemini, kāds ir mans mūžs, cik nīcīgus Tu visus cilvēku bērnus esi radījis?
48Kurš cilvēks dzīvo, kas nāvi neredzēs? Kas savu dvēseli izglābs no kapa varas? (Sela.)
49Kungs, kur ir Tava senējā žēlastība, ko Tu Savā uzticībā Dāvidam esi zvērējis?
50Piemini, ak Kungs, Savu kalpu kaunu, ko es savā sirdī nesu, no visām pasaules tautām,
51Ka Tavi ienaidnieki nievā, ak Kungs, ka tie nievā Tava svaidītā pēdas.
