Lasīt visu nodaļu
Un debess aizgāja kā satīta grāmata, un visi kalni un salas tapa kustinātas no savām vietām,
Un debess zvaigznes krita uz zemi, kā vīģes koks savas neienākušās vīģes nomet, kratīts no liela vēja.
Un ķēniņi virs zemes un lielie kungi un bagātie un virsnieki un varenie un visi kalpi un visi svabadie paslēpās alās un kalnu dobumos,
