Romiešiem 4:14
“Jo, ja bauslības ļaudis — mantinieki, tad ticība ir veltīga un apsolīšana iznīkusi.”
Konteksts: Romiešiem 4
12Un par apgraizīšanas tēvu tiem, kas ne vien apgraizīti, bet arī staigā tās ticības pēdās, kas mūsu tēvam Ābrahāmam bija priekšādā.
13Jo tā apsolīšana, ka viņš būšot pasaules mantinieks, Ābrahāmam jeb viņa sēklai nav notikusi caur bauslību, bet caur ticības taisnību.
14Jo, ja bauslības ļaudis — mantinieki, tad ticība ir veltīga un apsolīšana iznīkusi.
15Jo bauslība padara dusmību; jo kur bauslības nav, tur arī nav pārkāpšanas.
16Tāpēc no ticības, lai ir pēc žēlastības; lai tā apsolīšana ir pastāvīga visam dzimumam, ne vien tam, kas no bauslības, bet arī tam, kas no Ābrahāma ticības. Tas mums visiem ir tēvs,
Par Romiešiem 4: Ābrāms taisnots ticībā
Pāvils māca, ka Ābrams tika attaisnots ticībā un ka tieši tāpat var tikt attaisnoti visi.
Komentārs
Romiešiem 4. nodaļa ir nodaļa, kas pievērš uzmanību ticības nozīmei ticīga cilvēka dzīvē. Pāvils sāk, runājot par Ābrahāma ticību, kurš tika pasludināts par taisnu Dieva acīs viņa ticības dēļ. Pāvils turpmāk izskaidro, ka šī pati ticība ir pieejama visiem, kas tic Jēzum Kristum. Viņš uzsver, ka taisnīgs netiek cilvēks darbiem pēc bauslības, bet ticībā Jēzum Kristum.
Pāvils turpinājumā izskaidro, ka šī ticība nav tikai vienreizējs notikums, bet pastāvīgs process, kurā jāuzticas Dievam un Viņa solījumiem. Viņš arī skaidro, ka šī ticība nav paredzēta tikai ebrejiem, bet visiem, kas tic Jēzum Kristum. Viņš uzsver, ka visi, kas tic Jēzum Kristum, ir taisnoti ar ticību, nevis darbiem pēc bauslības.