Pirmā Mozus grāmata 17:18
“Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 17
16Jo Es viņu svētīšu un arī no viņas tev došu dēlu, un Es viņu svētīšu, ka tai būs palikt par daudz ļaudīm un tautu ķēniņi no viņas celsies.
17Un Ābrahāms nometās uz savu vaigu un pasmējās un sacīja savā sirdī: vai vienam, kas ir simts gadus vecs, bērns piedzims, un vai Sāra, deviņdesmit gadus veca, dzemdēs?
18Un Ābrahāms sacīja uz Dievu: kaut jel Ismaēls tavā priekšā dzīvotu!
19Un Dievs sacīja: patiesi, Sāra, tava sieva, tev dzemdēs dēlu, un tev būs viņa vārdu nosaukt Īzaku, un Es uzcelšu Savu derību ar to, par mūžīgu derību viņa dzimumam pēc viņa.
20Arī Ismaēla labad Es tevi esmu paklausījis un darīšu viņu auglīgu un vairošu viņu varen ļoti: divpadsmit lielkungi viņam piedzims, un Es viņu celšu par lielu tautu.
Par Pirmā Mozus grāmata 17: Abrahāma un Sarai nosaukumu maiņa
Dievs maina Ābrama vārdu uz Ābrahāmu un Sarajas vārdu uz Sarai, un slēdz ar viņu derību. Viņš sola, ka Ābrahāms būs daudzu tautu tēvs un ka viņa pēcteči iemantos Kanaānas zemi. Viņš arī liek Ābrahāmam apcirpties kā šīs derības zīmi.
Komentārs
Ēzeķijs 17 ir svarīgs nodaļa Ģenēzes grāmatā, jo tā iezīmē sākumu derībai starp Dievu un Ābrahāmu. Šī derība ir attiecību pamats starp Dievu un izraēliešiem, un tā ir solījums par Dieva uzticību un aizsardzību.
Nodaļa sākas ar Dieva parādīšanos Ābrahāmam un derības noslēgšanu ar viņu. Dievs sola padarīt Ābrahāmu par liela tautas tēvu un dāvāt viņam un viņa pēctečiem Kanaānas zemi. Savukārt Ābrahāmam un viņa pēctečiem ir jāievēro Dieva baušļi un jāViņam vienīgajam jāpiedalās ciešanās.