Pirmā Mozus grāmata 17:3
“Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams:”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 17
1Un Ābrams bija deviņdesmit un deviņus gadus vecs, tad Tas Kungs Ābramam parādījās un uz to sacīja: Es esmu Visuvarenais Dievs, staigā Manā priekšā un esi taisns.
2Un Es celšu derību starp Mani un tevi, un Es tevi vairodams vairošu.
3Tad Ābrams nometās uz savu vaigu, un Dievs runāja ar to sacīdams:
4Redzi, Es esmu cēlis Savu derību ar tevi, un tu būsi par tēvu daudz ļaudīm.
5Un tavam vārdam nebūs vairs sauktam tapt Ābramam, bet Ābrahāms lai ir tavs vārds; jo Es tevi esmu licis par tēvu daudz ļaudīm.
Par Pirmā Mozus grāmata 17: Abrahāma un Sarai nosaukumu maiņa
Dievs maina Ābrama vārdu uz Ābrahāmu un Sarajas vārdu uz Sarai, un slēdz ar viņu derību. Viņš sola, ka Ābrahāms būs daudzu tautu tēvs un ka viņa pēcteči iemantos Kanaānas zemi. Viņš arī liek Ābrahāmam apcirpties kā šīs derības zīmi.
Komentārs
Ēzeķijs 17 ir svarīgs nodaļa Ģenēzes grāmatā, jo tā iezīmē sākumu derībai starp Dievu un Ābrahāmu. Šī derība ir attiecību pamats starp Dievu un izraēliešiem, un tā ir solījums par Dieva uzticību un aizsardzību.
Nodaļa sākas ar Dieva parādīšanos Ābrahāmam un derības noslēgšanu ar viņu. Dievs sola padarīt Ābrahāmu par liela tautas tēvu un dāvāt viņam un viņa pēctečiem Kanaānas zemi. Savukārt Ābrahāmam un viņa pēctečiem ir jāievēro Dieva baušļi un jāViņam vienīgajam jāpiedalās ciešanās.