Pirmā Mozus grāmata 35:12
“Un šo zemi, ko Es Ābrahāmam un Īzakam esmu devis, Es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis Es došu šo zemi.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 35
10Un Dievs uz to sacīja: “tavs vārds ir Jēkabs, — tavu vārdu nebūs vairs saukt Jēkabs, bet — Israēls, būs tavam vārdam būt”, un Tas nosauca viņa vārdu Israēls.
11Un Dievs sacīja uz viņu: Es esmu Visuspēcīgais Dievs, — augļojies un vairojies, no tevis ļaudis un ļaužu pulki celsies, un ķēniņi nāks no taviem gurniem.
12Un šo zemi, ko Es Ābrahāmam un Īzakam esmu devis, Es tev došu, un tavam dzimumam pēc tevis Es došu šo zemi.
13Tad Dievs no tā uzbrauca uz augšu tanī vietā, kur Viņš ar to bija runājis.
14Un Jēkabs uzcēla piemiņas zīmi tanī vietā, kur viņš ar To bija runājis, vienu piemiņas akmeni, un viņš to apsvaidīja ar dzeramu upuri un lēja tur eļļu virsū.
Par Pirmā Mozus grāmata 35: Jēkaba atgriešanās Betelē
Dievs saka Jēkabam pārvākties uz Betēlu un atbrīvoties no svešzemnieku dieviem. Jēkabs pārsauj vietu par Betēlu un uzcel altāru Dievam.
Komentārs
Ēzeķiela 35. nodaļa ir būtiska grāmatas Ģenēze sadaļa, jo tā norāda uz būtisku pāreju Jēkaba dzīvē. Pēc konfliktiem un viltībām bagātā perioda Jēkabs beidzot sakārto attiecības ar brāli Ēzau un ir gatavs doties savā dzīves ceļā.
Nodaļa sākas ar Dieva parādīšanos Jēkabam un pavēli atgriezties uz Betelēm, vietu, kur pirmoreiz sastapa Dievu. Jēkabs paklausa un dodas ceļā ar savu ģimeni un mantām. Pa ceļam viņš apstājas vietā, ko sauc par Luzu, un cēlēn celmu Dievam. Tas ir nozīmīgs, jo tas atzīmē jaunu periodu Jēkaba dzīvē, kurā viņš ir veltīts Dievam un vairs nedzīvo bailēs no savas brāļa.