Pirmā Mozus grāmata 47:29
“Kad nu Israēla laiks pienāca, ka tam bija mirt, tad viņš sauca savu dēlu Jāzepu un uz to sacīja: ja es tavās acīs esmu atradis žēlastību, tad liec jel lūdzams savu roku apakš manas ciskas un dari pie manis žēlastību un patiesību: neaproc jel mani Ēģiptes zemē;”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 47
27Un Israēls mita Ēģiptē Gošenes zemē, un tur uzturējās un auga un vairojās ļoti.
28Un Jēkabs dzīvoja Ēģiptes zemē septiņpadsmit gadus, un Jēkaba dienas bija simts četrdesmit un septiņi gadi.
29Kad nu Israēla laiks pienāca, ka tam bija mirt, tad viņš sauca savu dēlu Jāzepu un uz to sacīja: ja es tavās acīs esmu atradis žēlastību, tad liec jel lūdzams savu roku apakš manas ciskas un dari pie manis žēlastību un patiesību: neaproc jel mani Ēģiptes zemē;
30Bet es gribu gulēt pie saviem tēviem; un tev būs mani izvest no Ēģiptes un mani aprakt viņu kapos, — un tas sacīja: es darīšu pēc tava vārda.
31Tad viņš sacīja: zvērē man. Un tas viņam zvērēja. Un Israēls pielūdza Dievu savas gultas galvgalā.
Par Pirmā Mozus grāmata 47: Jēkaba svētījums faraonam
Jāzeps nodrošina pārtiku savai ģimenei un eģiptiešiem bada laikā.
Komentārs
Ēsas 47. nodaļa ir svarīga nodaļa Ēsas grāmatā, jo tā atzīmē Israēliešu iegrimšanu Ēģiptē. Šajā nodaļā redzam Jāzepa spēcīgo personību, kurš ir tikušs pārdots verdzībā savu brāļu, tagad ir spēcīgas varas un ietekmes stāvoklī Ēģiptē. Viņš ir spējīgs izmantot savu stāvokli, lai nodrošinātu pārtiku un patvērumu savai ģimenei badu laikā.
Nodaļa sākas ar to, ka faraons aicina Jāzepu interpretēt savu sapni. Jāzeps interpretē sapni kā brīdinājumu par septiņiem gadiem pārplūsmu, kas seko pēc septiņiem badu gadiem. Pēc tam faraons uztic Jāzepam vadīt Ēģiptes zemi, dodot viņam pilnvaras savākt piekto daļu no ražas laikā, kad ir pārplūsmas un uzglabāt to badu gados.