Pirmā Mozus grāmata 47:4
“Mēs esam nākuši šinī zemē piemist, jo ganības trūkst tiem sīkiem lopiem, kas taviem kalpiem pieder, jo bads ir grūts Kanaāna zemē, un nu vēli, lūdzams, lai tavi kalpi apmetās Gošenes zemē.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 47
2Un viņš ņēma piecus no visiem saviem brāļiem, un tos veda Faraona priekšā.
3Un Faraons sacīja uz viņa brāļiem: kas ir jūsu darbs? Un tie sacīja uz Faraonu: tavi kalpi ir lopu gani, tā pat mēs kā mūsu tēvi. Un tie sacīja uz Faraonu:
4Mēs esam nākuši šinī zemē piemist, jo ganības trūkst tiem sīkiem lopiem, kas taviem kalpiem pieder, jo bads ir grūts Kanaāna zemē, un nu vēli, lūdzams, lai tavi kalpi apmetās Gošenes zemē.
5Tad Faraons runāja uz Jāzepu un sacīja: tavs tēvs un tavi brāļi pie tevis atnākuši.
6Ēģiptes zeme stāv tev atvērā; lai tavs tēvs un tavi brāļi dzīvo tai vislabākā zemes vietā, — lai tie mīt Gošenes zemē, un ja tu zini, ka starp tiem ir krietni vīri, tad iecel tos par manu lopu uzraugiem.
Par Pirmā Mozus grāmata 47: Jēkaba svētījums faraonam
Jāzeps nodrošina pārtiku savai ģimenei un eģiptiešiem bada laikā.
Komentārs
Ēsas 47. nodaļa ir svarīga nodaļa Ēsas grāmatā, jo tā atzīmē Israēliešu iegrimšanu Ēģiptē. Šajā nodaļā redzam Jāzepa spēcīgo personību, kurš ir tikušs pārdots verdzībā savu brāļu, tagad ir spēcīgas varas un ietekmes stāvoklī Ēģiptē. Viņš ir spējīgs izmantot savu stāvokli, lai nodrošinātu pārtiku un patvērumu savai ģimenei badu laikā.
Nodaļa sākas ar to, ka faraons aicina Jāzepu interpretēt savu sapni. Jāzeps interpretē sapni kā brīdinājumu par septiņiem gadiem pārplūsmu, kas seko pēc septiņiem badu gadiem. Pēc tam faraons uztic Jāzepam vadīt Ēģiptes zemi, dodot viņam pilnvaras savākt piekto daļu no ražas laikā, kad ir pārplūsmas un uzglabāt to badu gados.