Pirmā Mozus grāmata 48:7
“Kad es nu nācu no Mezopotamijas, tad Rahēle pie manis ir nomirusi Kanaāna zemē uz ceļa, mazu gabalu no Efratas, un es viņu apraku tur Efratas ceļmalā, — un šī ir Bētleme.”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 48
5Un nu taviem diviem dēliem, kas Ēģiptē dzimuši, pirms nekā es pie tevis esmu atnācis uz Ēģipti, tiem būs būt maniem; Efraīms un Manasus būs man tāpat, kā Rūbens un Simeons.
6Bet tavi bērni, kas tev dzims pēc viņiem, tev piederēs, tiem būs tapt nosauktiem pēc savu brāļu vārda viņu iemantojamā tiesā.
7Kad es nu nācu no Mezopotamijas, tad Rahēle pie manis ir nomirusi Kanaāna zemē uz ceļa, mazu gabalu no Efratas, un es viņu apraku tur Efratas ceļmalā, — un šī ir Bētleme.
8Un Israēls ieraudzīja Jāzepa dēlus un sacīja: kam šie ir?
9Un Jāzeps sacīja uz savu tēvu: tie ir mani dēli, ko Dievs man še devis. Un viņš sacīja: pieved jel tos pie manis, ka es tos svētīju.
Par Pirmā Mozus grāmata 48: Jēkabs svētī Jāzepa dēlus
Jēkabs svētī Jāzeps divus dēlus, Efrāmu un Manasiju.
Komentārs
Īss komentārs par 1.Mozus grāmatas 48. nodaļu koncentrējas uz Jēkaba dēlu - Efraīma un Manasas - svētību. Tas ir Jēkaba dzīves stāsta turpinājums, kas sākās 1. Mācībā. Šajā nodaļā Jēkabs ir slimnīcā un svētī savus divus mazbērnus, Efraīmu un Manasu, kuri ir Jāzepa dēli. Jēkabs apzinās, ka viņa nāve ir tuvu, un vēlas nodrošināt, lai viņa mazbērni tiktu svētīti pirms viņa aiziesanas.
Jēkabs sāk, svētījot Efraīmu, jaunāko no diviem, un piešķirot viņam lielāku svētību nekā Manasai. Tas ir pagrieziens parastajā pirmajdzimtā svētībā, kas būtu piešķirta Manasai. Jēkabs izskaidro, ka tas ir tāpēc, ka no Efraīma izveidosies liela nācija, turpretī no Manasas veidosies viens ciltība. Pēc tam Jēkabs svētī abus mazbērnus un piešķir viņiem zemi, ko viņam ir apsolīts.