Pirmā Mozus grāmata 50:4
“Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz Faraona namu un sacīja: ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel priekš Faraona ausīm un sakāt:”
Konteksts: Pirmā Mozus grāmata 50
2Un Jāzeps pavēlēja saviem kalpiem, tiem dziedniekiem, ka tie svaidītu viņa tēvu ar balzamu, un tie dziednieki svaidīja Israēli.
3Un tā pagāja četrdesmit dienas, jo tik daudz dienas pie svaidīšanas aiziet, un ēģiptieši viņu apraudāja septiņdesmit dienas.
4Kad nu viņa raudu dienas bija pagājušas, tad Jāzeps runāja uz Faraona namu un sacīja: ja es esmu atradis žēlastību jūsu acīs, tad runājiet jel priekš Faraona ausīm un sakāt:
5Mans tēvs man ir licis zvērēt sacīdams: redzi, es mirstu; manā kapā, ko es sev esmu racis Kanaāna zemē, tur tev būs mani aprakt. Un nu vēli man jel noiet, ka es savu tēvu aproku, tad es atkal nākšu atpakaļ.
6Un Faraons sacīja: ej un aproc savu tēvu, tā kā viņš tev ir licis zvērēt.
Par Pirmā Mozus grāmata 50: Jāzepa pēdējais ceļojums, lai apraktu Jēkabu
Jēkabs mirst un tiek aprakts Maqpelejas alā. Jāzepa brāļi baidās, ka tagad, kad Jēkabs ir miris, viņš meklēs atriebību, bet Jāzeps viņus nomierina un pats nomirst 110 gadu vecumā.
Komentārs
Īsā apraksta tulkojums:
Pēdējais Ģenēzes 50. nodaļas uzraksts simbolizē Jāzepa stāsta noslēgumu, Jakoba mīļākā dēla. Pēc brāļu nodevēšanas verdzībā, Jāzeps pacelšas līdz varas amatai Ēģiptē, galu galā kļūstot par faraona labāko padomnieku. Šajā nodaļā Jāzepa brāļi pie viņa nāk bailēs, cerot uz sodu par savām pagātnes darbībām. Tomēr Jāzeps parāda viņiem žēlastību un piedošanu, apliecinot, ka Dievs ir izmantojis viņu darbības, lai īstenotu lielāku labumu.