Lasīt visu nodaļu
Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca, un viņa celms pīšļos mirst,
Jo kokam, kad top nocirsts, ir cerība, ka atkal atjaunosies, un viņa atvases nemitās.
Taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts.
