Lasīt visu nodaļu
Taču no ūdens smaržas viņš atkal izplaukst un dabū zarus kā iedēstīts.
Jebšu viņa sakne zemē kļūst paveca, un viņa celms pīšļos mirst,
Bet vīrs mirst, un ir pagalam, cilvēks izlaiž dvēseli, — un kur nu ir?
