Mārkus 6:48
“Un redzēdams tos braucot bēdās esam (jo vējš tiem bija pretī), Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams un gribēja tiem iet garām.”
Konteksts: Mārkus 6
46Un tos atlaidis, Viņš gāja uz kalnu, Dievu lūgt.
47Un kad vakars metās, tad laiva bija jūras vidū un Viņš viens pats uz zemes.
48Un redzēdams tos braucot bēdās esam (jo vējš tiem bija pretī), Viņš naktī gaiļos pie tiem nāca, pa jūru staigādams un gribēja tiem iet garām.
49Bet kad tie Viņu redzēja pa jūru staigājam, tad tiem šķita ķēmu esam un tie iebrēcās.
50(Jo visi Viņu redzēja un izbijās.) Un tūdaļ Viņš ar tiem runāja un uz tiem sacīja: “‹Turat drošu prātu, Es tas esmu; nebīstaties!›”
Par Mārkus 6: Jēzus sūta divpadsmit apustuļus
Jēzus tiek noraidīts no saviem ļaudīm, sūta divpadsmit apustuļus un izdara vairākus brīnumus.
Komentārs
Marka 6. nodaļa ir veltīta Jēzus kalpošanai un cilvēku atbildībai uz Viņa mācībām. Šajā nodaļā Jēzus atgriežas savā dzimtajā vietā Nazaretē un tiek noraidīts cilvēku tur. Tad Viņš nosūta divpadsmit mācekļus sludināt evaņģēliju un veikt brīnumus. Viņi ir veiksmīgi savā misijā, bet atgriežoties, Jēzus ir noraizējies par cilvēku ticības trūkumu. Pēc tam Viņš dodas uz tuvējām pilsētām Betzaida un Horazīna, kur Viņš veic vairākus brīnumus un māca cilvēkiem.
Nodaļa noslēdzas ar Jēzus ēdinot piecus tūkstošus ar pieciem maizes cipariem un divām zivīm. Šis brīnums ir Dieva piedrošanas zīme un atgādinājums par Viņa spēku. Tas ir arī atgādinājums par Jēzus līdzjūtību un žēlsirdību. Viņš ir gatavs nodrošināt cilvēku vajadzības, pat ja tie uz Viņu nesaldē ticību.