Psalmi 102:12
“Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.”
Konteksts: Psalmi 102
10Tavas bardzības un dusmības pēc, jo Tu mani esi pacēlis un atkal nogāzis.
11Manas dienas ir kā ēna pavakarē, un es kalstu kā zāle.
12Bet Tu, Kungs, paliec mūžīgi un Tava piemiņa līdz radu radiem.
13Kaut Tu celtos un apžēlotos par Ciānu, jo jau ir laiks par viņu apžēloties, jo tas nospriestais laiks ir atnācis.
14Jo Tavi kalpi mīļo viņas akmeņus un žēlojās, ka tā guļ pīšļos.
Par Psalmi 102: Bezcerīgs sauciens pēc palīdzības
Psalma 102 ir izmisuma lūgšana no salmistes, kurš jūtas izolēts un atstāts viensētā no Dieva. Salmists sūdzas par savām fiziskajām vājībām un cilvēka dzīves īsību, lūdzot Dieva žēlastību un iejaukšanos.
Komentārs
Psalms autora dziļā nelaime atspoguļo daudzu to pieredzi, kas ir jutuši, ka Dievs viņus ir aizmirsis vai pamestis. Taču, sajūsmas vidū, autors atceras Dieva pagātnes uzticību un turas pie cerības, ka Dievs dzirdēs un atbildēs uz viņa saucienu pēc palīdzības. Šī psalms atgādina mums, ka pat mūsu tumšākajos brīžos mēs varam vērsties pie Dieva, kurš dzird katru mūsu lūgumu un sniedz mieru un stiprību. Tas arī mūs iedvesmo uzticēties Dieva neatlaidīgajai mīlestībai un nepārprotamai līdzjūtībai, pat tad, ja mēs jūtamies kā pievilkts lode.