Psalmi 102:19
“Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,”
Konteksts: Psalmi 102
17Viņš griežas pie bēdu ļaužu lūgšanas un nenicina pielūgšanu.
18Lai tas top uzrakstīts pēcnākamiem, un tie ļaudis, kas vēl taps radīti, slavēs To Kungu.
19Jo Viņš skatās no Savas svētnīcas augstuma, Tas Kungs lūko no debesīm uz zemi,
20Ka Viņš dzird cietumnieku nopūšanos un atsvabina nāves bērnus;
21Ka Tā Kunga vārds top sludināts Ciānā un Viņa slava Jeruzālemē,
Par Psalmi 102: Bezcerīgs sauciens pēc palīdzības
Psalma 102 ir izmisuma lūgšana no salmistes, kurš jūtas izolēts un atstāts viensētā no Dieva. Salmists sūdzas par savām fiziskajām vājībām un cilvēka dzīves īsību, lūdzot Dieva žēlastību un iejaukšanos.
Komentārs
Psalms autora dziļā nelaime atspoguļo daudzu to pieredzi, kas ir jutuši, ka Dievs viņus ir aizmirsis vai pamestis. Taču, sajūsmas vidū, autors atceras Dieva pagātnes uzticību un turas pie cerības, ka Dievs dzirdēs un atbildēs uz viņa saucienu pēc palīdzības. Šī psalms atgādina mums, ka pat mūsu tumšākajos brīžos mēs varam vērsties pie Dieva, kurš dzird katru mūsu lūgumu un sniedz mieru un stiprību. Tas arī mūs iedvesmo uzticēties Dieva neatlaidīgajai mīlestībai un nepārprotamai līdzjūtībai, pat tad, ja mēs jūtamies kā pievilkts lode.