Psalmi 105:33
“Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.”
Konteksts: Psalmi 105
31Viņš runāja, tad nāca kukaiņi, utis visās viņu robežās.
32Viņš tiem deva krusu lietus vietā, uguns liesmas viņu zemē,
33Un sasita viņu vīna kokus un viņu vīģes kokus un salauzīja kokus viņu robežās.
34Viņš runāja, tad nāca siseņi un vaboles neizskaitāmā pulkā,
35Kas apēda visu zāli viņu zemē, un norija viņu zemes augļus.
Par Psalmi 105: Atceroties Dieva uzticību
Psalmu 105 ir atgādinājums par Dieva uzticību caur vēsturi. Poēma stāsta par Dieva derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu, un kā Dievs aizsargāja un nodrošināja izraēliešus viņu laikā Ēģiptē un braucienā uz Apsolīto zemi. Poētas mudina lasītājus pateikties un slavēt Dievu par to visu, ko Viņš ir darījis.
Komentārs
Psalmu 105 varētu uzskatīt par liecību par Dieva neatlaidīgo mīlestību un saistību ar Savu tautu. Tas atgādina mums par vēstures atcerēšanās spēku un Dieva uzticību. Mēs varam atrast mierinājumu un stiprību, zinot, ka Dievs ir bijis uzticīgs Savām apsolījumiem caur vēsturi un turpinās būt uzticīgs mūsu dzīvēs arī šodien. Šis psalms mūs iedvesmo pārdomām un pateicībai par veidiem, kādā Dievs ir parādījis Savu mīlestību un žēlastību pret mums. Tas arī mudina mūs ticēt Kungam, kad mēs saskaramies ar saviem pašu pārbaudījumiem un izaicinājumiem, zinot, ka Dievs vienmēr ir ar mums un nekad mūs nemetīs.