Psalmi 142:1
“Dāvida pamācība; lūgšana, kad viņš bija alā. Es piesaucu To Kungu ar savu balsi, es lūdzu To Kungu ar savu balsi.”
Konteksts: Psalmi 142
Par Psalmi 142: Sauksmes pēc palīdzības
Psalmu 142 ir lūgšana, izmisuma saucieni un palīdzības lūgšana no cilvēka, kurš jūtas pilnīgi viens un pārpilnīgs. Psalma autors izsaka savu sirdi Dievam, lūdzot pestīšanu no saviem ienaidniekiem un paudis savu pilnīgu atkarību no Dieva žēlastības un uzticības.
Komentārs
Autorība grāmatā Svēto Dziesmu 142 nav noteikta, taču jebkurš, kurš to uzrakstīja, skaidri zināja, kā ir būt bezcerības dziļumos. Dziesmu autors apraksta pagūlējušos stāvokli, bez izejas ceļa palikušu, kam palīdzēt nav nevienam. Viņš atzīst savu paša vājumu un ievainojamību, bet arī apliecina savu pārliecību Dieva spēkos viņu izglābt. Tas, kas mani visvairāk iedvesmo šajā dziesmā, ir tā godīgums un neapstrādātība. Dziesmu autors nepaslēpj savu baili, šaubas vai sāpes. Viņš izklāj visu Dieva priekšā, uzticoties tam, ka Dievs klausīs un atbildēs ar žēlastību. Kā lasītājs, es to šo dziesmu uztveru kā dzilši atpūstošu, jo tas man atgādina, ka es varu nākt pie Dieva ar jebko - pat ar to, ko kaunu sev vai ko baidos atzīt. Un Dieva klātbūtnē es varu atrast cerību un spēku turpināt, pat tad, kad dzīve liekas pārāk grūta.