Lasīt visu nodaļu
Visi, kas mani redz, mani apmēda, atplēš lūpas un krata galvu sacīdami:
Bet es esmu tārps un ne cilvēks, cilvēku apsmiekls un ļaužu nicināts.
Viņš to Tam Kungam sūdzējis; lai Tas viņu izrauj un viņu izglābj, ja Tam pie viņa ir labs prāts.