Ēzeķiels 17:19
“Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.”
Konteksts: Ēzeķiels 17
17Un Faraons karā viņam klāt nestāvēs ar lielu karaspēku un ar lielu pulku, kad uzmetīs valni un uztaisīs ielenkšanas torņus, izdeldēt daudz dvēseles.
18Jo viņš nicinājis zvērestu un lauzis derību; redzi, jebšu viņš savu roku bija devis, tomēr viņš visu to ir darījis, tāpēc viņš neizglābsies.
19Tādēļ tā saka Tas Kungs Dievs: tik tiešām kā Es dzīvoju, Es Savu zvērestu, ko viņš nicinājis, un Savu derību, ko viņš lauzis, gribu mest uz viņa galvu.
20Un Es Savu tīklu izpletīšu pār viņu, ka viņš Manos valgos taps gūstīts, un Es viņu likšu novest uz Bābeli un tur ar viņu tiesāšos par viņa atkāpšanos, ka viņš no Manis atkāpies.
21Un visi viņa bēgļi ar visiem viņa piederīgiem kritīs caur zobenu, un tie atlikušie taps izkaisīti visos vējos, un jūs samanīsiet, ka Es, Tas Kungs, to esmu runājis.
Par Ēzeķiels 17: Pilns Latvian
Ezekiela 17. nodaļā Dievs izmanto divu ērgļu un vīnkoka līdzību, lai spriestu un nosodītu Jūdas vadību par viņu ticības trūkumu un nepaklausību. Pirmā ērglis simbolizē Babilonijas Nabukodonosoru, kurš paņem nelielu dzinumu no Jūdas un iestāda to savā dārzā. Otrais ērglis simbolizē Ēģipti, kas cenšas atdzīvināt vīnkoku, piedāvājot aizsardzību, bet neizdodas. Visbeidzot, Dievs sola paņemt lietas savās rokās un atjaunot Jūdas karalisti.
Komentārs
Default commentary text