Psalmi 22:21
“Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.”
Konteksts: Psalmi 22
19Bet Tu, ak Kungs, neesi tālu, mans stiprums, steidzies man palīgā.
20Izglāb manu dvēseli no zobena, manu vientuli no suņu varas.
21Izpestī mani no lauvas rīkles un paklausi mani no vēršu ragiem.
22Es sludināšu Tavu vārdu saviem brāļiem, es Tevi slavēšu draudzes vidū.
23Slavējiet To Kungu, jūs, kas Viņu bīstaties, viss Jēkaba dzimums lai Viņu godā, un bīstaties, viss Israēla dzimums.
Par Psalmi 22: Kliedziens pēc nožēlas un uzticības
Psalmu 22 ir neapstrādāta un emocionāla izpausme par psalmistu lūgumu Dievam. Psalmists jūtas atstāts un vientuļš, bet galu galā izpauž ticību un uzticību Dieva palīdzībai.
Komentārs
Psalmu 22 var nosaukt par praviešu psalmu, kas paredz Kristus ciešanas uz krusta. Atvērtā rinda "Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu mani atstulboji?" tika citēta Jēzus, kam piestiprināja krustu (Mateja 27:46). Psalmu autora vārdi precīzi apraksta krucifikācijas fizisko un emocionālo spīdzinājumu. Visā psalmā autors izsaka savas izjūtas par atstumtību un izmisumu, tomēr turpina paļauties uz Dieva spēku un godību. Viņš atceras Dieva uzticību saviem priekštečiem un lūdz Dievu, lai Viņš viņu neatstāj. Psalma otrajā pusē tonis pāriet no sūdījuma uz slavu, kad autors paziņo par Dieva galīgo uzvaru un aicina visus Viņu slavēt. Šis tonis maiņa atspoguļo psalma autora pārliecību, ka Dievs galu galā viņu izglābs un nodrošinās izpirkumu. Kopumā Psalmu 22 ir spēcīgs ticības piemērs ciešanu vidū. Tas mums atgādina, ka pat mūsu tumšākajos brīžos mēs varam atzvanīt pie Dieva, būt godīgi un paļauties uz Viņa uzticību.