Psalmi 69:22
“Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.”
Konteksts: Psalmi 69
20Kauns man lauž sirdi, un es nīkstu; es gaidīju, vai kādam nebūtu žēl, bet nav, — un uz iepriecinātājiem, bet es neatrodu.
21Un tie man žulti dod ēst un etiķi dzert, kad es gauži izslāpis.
22Lai viņu galds viņu priekšā top par valgu, par atmaksu un par slazdu.
23Lai viņu acis top apstulbotas, ka tie neredz, un lai viņu gurni allažiņ šaubās.
24Izgāz pār tiem Savu dusmību, un Tava karsta bardzība lai viņus sagrābj.
Par Psalmi 69: Saucieni pēc palīdzības bēdās
Psalmu 69. nodaļā psalmiste skaļi lūdzas Dievam no bēdām, jūtoties apbēdinātu ar problēmām un ienaidniekiem, kuri viņu ieskauj. Viņš lūdz Dievu viņu glābt, lai nepamet viņu ieplūst dziļajos ūdeņos un atstumt viņa ienaidniekus. Psalmists izrāda savu vilšanos un skumjas, jūtoties ka viņš ir apkaunots un noraidīts no tiem, kuriem vajadzēja būt viņa draugiem. Neskatoties uz to, viņš liek savu cerību un uzticību Dievā, atzīstot, ka Dievs ir tas, kas viņu var izglābt.
Komentārs
Psalmu 69 glezno dzilu attēlu par emocionālo nemieru, kas bieži pavada grūtos apstākļus. Psalmista pieredīgā un godīgā izpausme par savām sajūtām kalpo par paraugu mums grūtību laikos, atgādinot mums, ka mēs varam aiznest savu saplēstību un sāpes pie Dieva lūgšanās. Šis psalms arī uzsver svarīgo tēmu — ticību Dievam, pat krīža laikā. Psalmista pārliecība par Dieva spēju glābt un atpestīt viņu mums ir iedrošinājums turēties pie Dieva solījumiem un meklēt patvērumu Viņā. Kopumā Psalmu 69 mums māca vērsties pie Dieva mūsu tumšākajos brīžos un paļauties uz Viņa nemainīgo mīlestību un uzticamību.